Leonora bija Žoržam mums nav nekā viss tika Žoržam arī mēs gribētu avenes gribētu mežmalā Žoržu nē labāk vienatnē avenes

c'est la vie teica Selva tā teica arī Zelma, Telma Ieva, Baiba, Jānis, Mārtiņš Gatis gan jau aties, pāries, aizies aizlidos, aizmirsīs, jo tāda ir dzīve - mazliet baiga

uzvērts un aplikts ap kaklu Everts ar tevi varētu uzkāpt Everestā televīzijas tornī un Eifelī ar tevi varētu uzsēsties uz Doma baznīcas gaiļa Vertigo jau ir pārvērties pat parādību ko nekur netirgo

Jolanta skan kā zvani Samanta ir no samta Alvis – Jaungada laime gadījumā ja šovakar viņus satiekat sakiet ka skaistam būt nav nekāds pienākums

Sandra vārda dienu svinēs Tā, ka visa māja rībēs. Vēlam izskatīties smuki Lai nav jāsut skafandrā

Zilga skatās un redz to kas ir kāpnēs plaisa ir līnija grafikas vīzija dzīves ğeometrija sludinājumā šķībā redz dadaisma atsauci krūzē kintsugi elpu ziedos popārta drosmi ik vakaru klausās ledusskapja troksnī kā eksperimentālās mūzikas koncertu aiz loga laterna raustās kā instalācija kaķa soļos - performance un improvizācija lēnā miglā aiz loga - minimālisms klusumā un naktī kad pēdējais skatiens krīt uz krēsla Zilga domā dzīve ir kadrs es tikai punkts trajektorijā

punkts izgaisuša teikuma beigu punkts atskaites punkts punkts uz i soda punkts klusuma punkts skatpunkts sākumpunkts spēles punkts es dāvinu pa punktam Arvim, Arvīdam, Druvim un tā tālāk ieskaties punktā

vienmēr viss viens Rolands vai Ronalds Domalds nav mikimausis kā bērnībā šķita Rolands nav Ronalds pīle vai pele who cares viss viens

varbūt tomēr Leonīds ciemos uzaicinās tēju ar rumu ielies uzliks mūziku parādīs zvaigznes sasildīs rokas smaidu un gaidu jau kuro gadu

jūsu galds ir klāts kopš laika sākuma Nadīna vai varbūt Ulla tevi gaida vīns lēni elpo savā kristāla krēslā atmiņas dejo uz šķīvja malām rožu putekļi un nakts viņas sirds spogulis atspoguļo tavas domas sēdies tu kas esi ārpus laika jūsu galds ir klāts ar sapņiem mīlestība ir vienīgais ēdiens ko laiks nespēj sagremot

Pilnmēness kā lukturis izgaismo tumšākos kaktus Agrai nav kur paslēpties mēness pārvērtis loga stiklu par aci, kas nepalaiž garām pasaule kļuvusi par telpu bez izejām

Ak, Eižen, klīsti pa dārzu ar lāpstu bet ko dara tavi sapņi? vai aizlavījušies uz pirkstgaliem kā žurkas pamet grimstošu kuği? kad pēdējo reizi reibi no dzīves lasot Bodlēru? vai maz ir gadījies ieskriet stabā, jo skatījies zvaigznēs? bet Eižens tik smaida domā vien labāk par sevi

Kate nav nekāda late Dzīvo dziļi Virpuļo ātri un neapturami Emociju kaleidoskopā Visas astoņdesmit septiņas No ausmas līdz rietam No rieta līdz ausmai

Andrim, mūsu zaķītim mīļajam glāze kā zvaigzne vienmēr mirdz priekšā viņš grimst manos krēslos dārzā kā dārgumu lāde pilna ar smiekliem lai īstajā brīdī varētu pazust. kāda gan jēga mūs turpināt paciest ja promiļu limits ir sasniegts ak, Andri, Andri, paliec jel vēl

romantiskā randiņā pie operas siltā vasaras vakarā puķes strūklakā dejoja bet Nikolaja pirksti meklēja viņas rīkli lai drusku pažņaugtu "kā tu tā vari?"

Auseklis slāpst Gaismas Nestu viņu uz rokãm Nestu sirdī Cer uz Gaismu katru rītu Gaismai labāk tumsas spēles

Stella nav Bētlemes zvaigzne vispār nav zvaigzne nemaz viņa sēž mājās neapspīdot nevienu bet gaisma cigaretes galā arī ir zvaigzne mazliet

Sniegavīr, neuzkavējies Tu esi mānīgs Tu uzvarēji mani spēlẽ Sniegavīr, neuzkavējies Tu sasasaldēji manas rokas Es nezinu, kāpēc man tevi bija jātaisa Šodien snieg, bet rīt tu būsi tikai peļķe Spulgas acis Tās acis spulgo

šodien Alta pamodãs ar atskārsmi ka ar laiku gandrīz viss gandrīz pãriet un savā otrajã Altā skaita kā mantru gandrīz viss gandrīz pãriet ja nu viss aiziet garām gandrīz

Aivars bezsamaņā nesaprata ko dara nav viņam nevienas atmiņas no sava pēdēja kara

Tikai nedabūtu pa aci! No sirds sveicam Daci. Lai tev dzīvē viss ir skaisti! Sveic arī acuārsti.

Filips stāv kā klints pret vētru Viņa griba kā dzirkstele Tumsā ceļu sev sit Viņa sirds – kā akmens Viņš pats sava likteņa lēmējs Pāri kalniem, pāri laikam Filips iet, kur vājie mirst

vairākas dienas jau līst vairākas dienas ir piesmeltas kurpes ūdens smeļas mutē un acīs bet visas šīs dienas vēlos Lilija būt kaut kur pie tuvējās baznīcas sienas plaukt baitiem ziediem un nenovīst

ja varētu iet pa mākoņiem tie būtu ziemeļi pingvīni roņi pilnīgi balti un auksti kā Didža rokas ja varētu iet pa mākoņiem pasaulei nebūtu malas pavisam viegli aiziet varētu ciemos pie Dullā Daukas

gar logu aizlido kaija aizlido arī vārna ir 10. maijs svin Maija un Paija un Brigaderu Anna no mākoņiem smīn par baltu un melnu

binārā koda kalps ir Inārs bināri domā, bināri jūt bināri par vīrieti vēlas kļūt

novembra rīts plkst. 10 skan sirēnas visiem ir bail kauc manā galvā tās šodien pie Irēnas jāiet ir bail

Elfa noslēpās tulpē lielākā par pasaules karu trauslās ziedlapas – stipras sienas neviens neklauvēs nezinās ka tur kāds ir

cepas par katru nieku kā tik ļoti var nemīlēt dzīvi vispār netic nevienam nekad dzīvstulba Sofija ne nieka no gudrības

Edijs nav nekāds pleijbojs nav arī Poruka bālais latvietis parastais vidējais kam bieži izdodas apvemties

Herberts pārņēmis apziņu un zemapziņu it kā man vajadzētu to sasodīto pamelo un šerbetu no viņa. Lai apēd tak pats!

Sveicināta, Inese, Atver durvis, viesi klāt! Lai tev izdevusies diena Pat ja neesi princese.

Lita nevarēja būt cita kā tikai tā kas sita un kāju pie zemes cirta kamēr tvēri pēc pudeles spirta lai aizmirstos un vairs nepieceltos

Salvis asarās izmircis pats nezina par ko raud par slapju salveti tapis grib lai tam noglauda galvu

Maratona skrējiens bija, startēja tur Emīlija. Neieguva medāļus, atmeta tā pedāļus.

Leokādija vsiem sola pa muti ciemā viņu dēvē par traku skuķi ja kāds viņai tuvojas krāmē ar kruķi tomēr kāds pamanās šai uzdāvāt puķi

noenkurota laiva un pati kā enkurs vai virve pie laipas piesieta ar visparastāko mezglu vējā var dzirdēt šļakatas tavas asaras, Junora

Mūsu Edvarts nevirza uz priekšu progresu viņš pavasaros zāli dedzina un miskastes visu gadu gribētu arī sirdis ja varētu varbūt arī pat spridzināt bet dievs mums ir žēlīgs - viņam neļauj

zem Dzidras kājām grīļojas grīda viļņojas flīzīšu raksts varbūt kaut kas ar galvu neieņēma pareizo devu jo tablete taču tik maza

Izkāris balto karogu Raivo padodas kas viņam atliek jo visi kas viņam patīk no viņa prom dodas Raivo kā vienmēr zaudējis cīņu nejēdz ka dzīve nav bokss

kaut vienu vārdu par Vitoldu pat ja nav nekā nekā laba ko teikt es viņā ik pa laikam kaut ko atrodu un tas ir labākais ja to vispār var teikt

vajag priecīgu beidzot nevis par to ka Mairitai zobi jau izkrita un sirmi ir mati labāk uzliksim viņas mīļāko plati nezināms ansamblis bet plate ir rozā

Visi domā kaut ko neķītru izdzirdot vārdu Emma domā ka kaut kāda vieglprātīga un diezgan netikla viņa tomēr ja būtu zēns mūsu Emma tas Poruka bālais būtu - tikls un gaišs

Intai galvā parūka? nē mati ir īsti ir mākslīgās skropstas uzacis nagi josta savilkta cieši austrumeiropa bez augstsprieguma ir diezgan bieži

Elfrīda dīdās sēdot pie galda jāēd putra bet gribētu ar karoti mākoņus ēst ar nazi zilajās debesīs caurumu plēst un redzēt iekrītam zvaigznes taisni šķīvī

Ingvars gribētu pa rasu brist bet staigā pa nazi asu un gadās bieži tam uzkrist

pazaudējis papardi Ardis ziedu neatradis gan jau kaut kad pa Jāņiem atradīs pie jāņtārpiem

Mundra nav diez ko gudra IQ ir mazāks kā svars neatšķir rombu no trijstūra nezina kas ir stars

Gita priecājas ja viņai jauna kleita priecājas ja jauna frizūra un atkal jauna kleita katru dienu jauna kleita katru dienu Gita priecājas arī par jaunu frizūru Gita priecājas katru dienu cita kleita vienos priekos Gita

Latvijas televīzija misenē Anatoliju kā vecu avīzi meta taču mēs viņu sveiksim un ciemos ar slēpēm vai slāpēm pie viņa iesim jo viss ir biatlons kad galdu klāj Anatols

Vidvudam visas durvis ir vaļā Vidvudu gaida pat Holivudā tomēr Vidvuds bez ambīcijām paliks Zvejniekciema kultūras namā

Nevar saprast Uva ir vīrieša vai sievietes vārds cienītais sakiet vai šī sieviešu tualete ir vīriešu Uva?

Tija nometās ceļos lūdzot Dievu beigās sūdīgi sametās un viņa piemetās jo kāda gan jēga

Svētā Vita deja ir apdullums un neparastas kustības traucētas smadzenes pat ja tevi sauc Vits tu varbūt tomēr neesi slims

Ja jau Juta tad par jušanos pagātnes izteiksmē nebūs gribētos zināt vai tagad trāpīja bulta un izraisīja saindēšanos

lai gan galvā ir kārtīgs celiņš viņš it kā norāvies no saites pilnībā no realitātes atrāvies nevaldāms un traks teliņš Madis is mad

Nils īstens princis mugurā uzvalks tam zils skatiens ir gaišizils pie cepures zieds viņam zils zilums zem acs arī zils

Līga vārda dienu svin Visu dienu gultā dirn Neies laukā šodien viņa Ir jau sapnī pļaviņa

Leonora bija Žoržam mums nav nekā viss tika Žoržam arī mēs gribētu avenes gribētu mežmalā Žoržu nē labāk vienatnē avenes

c'est la vie teica Selva tā teica arī Zelma, Telma Ieva, Baiba, Jānis, Mārtiņš Gatis gan jau aties, pāries, aizies aizlidos, aizmirsīs, jo tāda ir dzīve - mazliet baiga

uzvērts un aplikts ap kaklu Everts ar tevi varētu uzkāpt Everestā televīzijas tornī un Eifelī ar tevi varētu uzsēsties uz Doma baznīcas gaiļa Vertigo jau ir pārvērties pat parādību ko nekur netirgo

Jolanta skan kā zvani Samanta ir no samta Alvis – Jaungada laime gadījumā ja šovakar viņus satiekat sakiet ka skaistam būt nav nekāds pienākums

Sandra vārda dienu svinēs Tā, ka visa māja rībēs. Vēlam izskatīties smuki Lai nav jāsut skafandrā

Zilga skatās un redz to kas ir kāpnēs plaisa ir līnija grafikas vīzija dzīves ğeometrija sludinājumā šķībā redz dadaisma atsauci krūzē kintsugi elpu ziedos popārta drosmi ik vakaru klausās ledusskapja troksnī kā eksperimentālās mūzikas koncertu aiz loga laterna raustās kā instalācija kaķa soļos - performance un improvizācija lēnā miglā aiz loga - minimālisms klusumā un naktī kad pēdējais skatiens krīt uz krēsla Zilga domā dzīve ir kadrs es tikai punkts trajektorijā

punkts izgaisuša teikuma beigu punkts atskaites punkts punkts uz i soda punkts klusuma punkts skatpunkts sākumpunkts spēles punkts es dāvinu pa punktam Arvim, Arvīdam, Druvim un tā tālāk ieskaties punktā

vienmēr viss viens Rolands vai Ronalds Domalds nav mikimausis kā bērnībā šķita Rolands nav Ronalds pīle vai pele who cares viss viens

varbūt tomēr Leonīds ciemos uzaicinās tēju ar rumu ielies uzliks mūziku parādīs zvaigznes sasildīs rokas smaidu un gaidu jau kuro gadu

jūsu galds ir klāts kopš laika sākuma Nadīna vai varbūt Ulla tevi gaida vīns lēni elpo savā kristāla krēslā atmiņas dejo uz šķīvja malām rožu putekļi un nakts viņas sirds spogulis atspoguļo tavas domas sēdies tu kas esi ārpus laika jūsu galds ir klāts ar sapņiem mīlestība ir vienīgais ēdiens ko laiks nespēj sagremot

Pilnmēness kā lukturis izgaismo tumšākos kaktus Agrai nav kur paslēpties mēness pārvērtis loga stiklu par aci, kas nepalaiž garām pasaule kļuvusi par telpu bez izejām

Ak, Eižen, klīsti pa dārzu ar lāpstu bet ko dara tavi sapņi? vai aizlavījušies uz pirkstgaliem kā žurkas pamet grimstošu kuği? kad pēdējo reizi reibi no dzīves lasot Bodlēru? vai maz ir gadījies ieskriet stabā, jo skatījies zvaigznēs? bet Eižens tik smaida domā vien labāk par sevi

Kate nav nekāda late Dzīvo dziļi Virpuļo ātri un neapturami Emociju kaleidoskopā Visas astoņdesmit septiņas No ausmas līdz rietam No rieta līdz ausmai

Andrim, mūsu zaķītim mīļajam glāze kā zvaigzne vienmēr mirdz priekšā viņš grimst manos krēslos dārzā kā dārgumu lāde pilna ar smiekliem lai īstajā brīdī varētu pazust. kāda gan jēga mūs turpināt paciest ja promiļu limits ir sasniegts ak, Andri, Andri, paliec jel vēl

romantiskā randiņā pie operas siltā vasaras vakarā puķes strūklakā dejoja bet Nikolaja pirksti meklēja viņas rīkli lai drusku pažņaugtu "kā tu tā vari?"

Auseklis slāpst Gaismas Nestu viņu uz rokãm Nestu sirdī Cer uz Gaismu katru rītu Gaismai labāk tumsas spēles

Stella nav Bētlemes zvaigzne vispār nav zvaigzne nemaz viņa sēž mājās neapspīdot nevienu bet gaisma cigaretes galā arī ir zvaigzne mazliet

Sniegavīr, neuzkavējies Tu esi mānīgs Tu uzvarēji mani spēlẽ Sniegavīr, neuzkavējies Tu sasasaldēji manas rokas Es nezinu, kāpēc man tevi bija jātaisa Šodien snieg, bet rīt tu būsi tikai peļķe Spulgas acis Tās acis spulgo

šodien Alta pamodãs ar atskārsmi ka ar laiku gandrīz viss gandrīz pãriet un savā otrajã Altā skaita kā mantru gandrīz viss gandrīz pãriet ja nu viss aiziet garām gandrīz

Aivars bezsamaņā nesaprata ko dara nav viņam nevienas atmiņas no sava pēdēja kara

Tikai nedabūtu pa aci! No sirds sveicam Daci. Lai tev dzīvē viss ir skaisti! Sveic arī acuārsti.

Filips stāv kā klints pret vētru Viņa griba kā dzirkstele Tumsā ceļu sev sit Viņa sirds – kā akmens Viņš pats sava likteņa lēmējs Pāri kalniem, pāri laikam Filips iet, kur vājie mirst

vairākas dienas jau līst vairākas dienas ir piesmeltas kurpes ūdens smeļas mutē un acīs bet visas šīs dienas vēlos Lilija būt kaut kur pie tuvējās baznīcas sienas plaukt baitiem ziediem un nenovīst

ja varētu iet pa mākoņiem tie būtu ziemeļi pingvīni roņi pilnīgi balti un auksti kā Didža rokas ja varētu iet pa mākoņiem pasaulei nebūtu malas pavisam viegli aiziet varētu ciemos pie Dullā Daukas

gar logu aizlido kaija aizlido arī vārna ir 10. maijs svin Maija un Paija un Brigaderu Anna no mākoņiem smīn par baltu un melnu

binārā koda kalps ir Inārs bināri domā, bināri jūt bināri par vīrieti vēlas kļūt

novembra rīts plkst. 10 skan sirēnas visiem ir bail kauc manā galvā tās šodien pie Irēnas jāiet ir bail

Elfa noslēpās tulpē lielākā par pasaules karu trauslās ziedlapas – stipras sienas neviens neklauvēs nezinās ka tur kāds ir

cepas par katru nieku kā tik ļoti var nemīlēt dzīvi vispār netic nevienam nekad dzīvstulba Sofija ne nieka no gudrības

Edijs nav nekāds pleijbojs nav arī Poruka bālais latvietis parastais vidējais kam bieži izdodas apvemties

Herberts pārņēmis apziņu un zemapziņu it kā man vajadzētu to sasodīto pamelo un šerbetu no viņa. Lai apēd tak pats!

Sveicināta, Inese, Atver durvis, viesi klāt! Lai tev izdevusies diena Pat ja neesi princese.

Lita nevarēja būt cita kā tikai tā kas sita un kāju pie zemes cirta kamēr tvēri pēc pudeles spirta lai aizmirstos un vairs nepieceltos

Salvis asarās izmircis pats nezina par ko raud par slapju salveti tapis grib lai tam noglauda galvu

Maratona skrējiens bija, startēja tur Emīlija. Neieguva medāļus, atmeta tā pedāļus.

Leokādija vsiem sola pa muti ciemā viņu dēvē par traku skuķi ja kāds viņai tuvojas krāmē ar kruķi tomēr kāds pamanās šai uzdāvāt puķi

noenkurota laiva un pati kā enkurs vai virve pie laipas piesieta ar visparastāko mezglu vējā var dzirdēt šļakatas tavas asaras, Junora

Mūsu Edvarts nevirza uz priekšu progresu viņš pavasaros zāli dedzina un miskastes visu gadu gribētu arī sirdis ja varētu varbūt arī pat spridzināt bet dievs mums ir žēlīgs - viņam neļauj

zem Dzidras kājām grīļojas grīda viļņojas flīzīšu raksts varbūt kaut kas ar galvu neieņēma pareizo devu jo tablete taču tik maza

Izkāris balto karogu Raivo padodas kas viņam atliek jo visi kas viņam patīk no viņa prom dodas Raivo kā vienmēr zaudējis cīņu nejēdz ka dzīve nav bokss

kaut vienu vārdu par Vitoldu pat ja nav nekā nekā laba ko teikt es viņā ik pa laikam kaut ko atrodu un tas ir labākais ja to vispār var teikt

vajag priecīgu beidzot nevis par to ka Mairitai zobi jau izkrita un sirmi ir mati labāk uzliksim viņas mīļāko plati nezināms ansamblis bet plate ir rozā

Visi domā kaut ko neķītru izdzirdot vārdu Emma domā ka kaut kāda vieglprātīga un diezgan netikla viņa tomēr ja būtu zēns mūsu Emma tas Poruka bālais būtu - tikls un gaišs

Intai galvā parūka? nē mati ir īsti ir mākslīgās skropstas uzacis nagi josta savilkta cieši austrumeiropa bez augstsprieguma ir diezgan bieži

Elfrīda dīdās sēdot pie galda jāēd putra bet gribētu ar karoti mākoņus ēst ar nazi zilajās debesīs caurumu plēst un redzēt iekrītam zvaigznes taisni šķīvī

Ingvars gribētu pa rasu brist bet staigā pa nazi asu un gadās bieži tam uzkrist

pazaudējis papardi Ardis ziedu neatradis gan jau kaut kad pa Jāņiem atradīs pie jāņtārpiem

Mundra nav diez ko gudra IQ ir mazāks kā svars neatšķir rombu no trijstūra nezina kas ir stars

Gita priecājas ja viņai jauna kleita priecājas ja jauna frizūra un atkal jauna kleita katru dienu jauna kleita katru dienu Gita priecājas arī par jaunu frizūru Gita priecājas katru dienu cita kleita vienos priekos Gita

Latvijas televīzija misenē Anatoliju kā vecu avīzi meta taču mēs viņu sveiksim un ciemos ar slēpēm vai slāpēm pie viņa iesim jo viss ir biatlons kad galdu klāj Anatols

Vidvudam visas durvis ir vaļā Vidvudu gaida pat Holivudā tomēr Vidvuds bez ambīcijām paliks Zvejniekciema kultūras namā

Nevar saprast Uva ir vīrieša vai sievietes vārds cienītais sakiet vai šī sieviešu tualete ir vīriešu Uva?

Tija nometās ceļos lūdzot Dievu beigās sūdīgi sametās un viņa piemetās jo kāda gan jēga

Svētā Vita deja ir apdullums un neparastas kustības traucētas smadzenes pat ja tevi sauc Vits tu varbūt tomēr neesi slims

Ja jau Juta tad par jušanos pagātnes izteiksmē nebūs gribētos zināt vai tagad trāpīja bulta un izraisīja saindēšanos

lai gan galvā ir kārtīgs celiņš viņš it kā norāvies no saites pilnībā no realitātes atrāvies nevaldāms un traks teliņš Madis is mad

Nils īstens princis mugurā uzvalks tam zils skatiens ir gaišizils pie cepures zieds viņam zils zilums zem acs arī zils

Līga vārda dienu svin Visu dienu gultā dirn Neies laukā šodien viņa Ir jau sapnī pļaviņa

Dosim Kristīnei nu torti Viņas vārdā dēvēto Uzēd saldu, mazliet sāļu Skaties tik, lai nespiež šorti

mani parastie dievīgie rīti sēžot uz sliekšņa blakus ir krūze un grāmatu kaudze mūzika es lasu atceros vakardienu piedomāju izdomāju aizmirstu lieko sadomājos un rakstu un smejos un raudu un baudu skatos uz priekšu ir labi šodien mani sauc Ellena

Valgudis Trauslā Melanholijā Hedonijā Dzīvē Dzejā Neuzrakstītajā Nerakstāmajā Neaizmirstamajā

Jolanta skan kā zvani Samanta ir no samta Alvis – Jaungada laime gadījumā ja šovakar viņus satiekat sakiet ka skaistam būt nav nekāds pienākums

rudens lapu putenī Sandra sarkanā lietusmētelī laimīga neskatās pulkstenī tavā virzienā tik plakstiņš noraustās nē viņa negaida itin neko

melns balts sapņo ar vienu aci redzi ar vienu aci tīkls ieplīsis Daumants uz robežas starp ir un nav katra līnija plaisa un saite

tik trausla un naiva Irma skatās uz Mirgu izies ārā pa durvīm pasaule auksta samals paliksim tepat starp veciem vīniem un grāmatām

no plūstošā Rolands grib izvilkties izžauties ierakties iecietināties kā milzim kalnu uz sevis smagumu uzvelt sajusties vajadzīgs

miglā kūst saule vējš dzenā pelnus kas atlikuši no stikla vārdiem dziļā ezerā bērtiem kaut kur snieg pa sniegu Renāte brien tik trausli mēs dzīvojam putekļi starp elpu un ledu

Rinalds un Valts svin Parīzē jau trešo dienu tumsā savu vārda dienu meitenes bālas un kalsnas šansoni, vīns Eifelis nav redzēts Monmartrā nav būts džeki iesprūduši katakombās izbauda metamieru

Teodors cilvēks piedzimis virpulī zvaigžņu lielajā klusumā zeme zem kājām tik trausla kā atmiņas par saulainām dienām virs galvas bezgalība bez atbildēm priekšā skrējiens kā sapnis ar dvēselēm kas visu jau dzīvojušas mīlējušas kritušas nolijušas lietū pār pasauli ko vairs neatceras

Uģa sirdi klāj vecs Parīzes bruģis Eifelis vēl nav uzcelts nav nekādu augšuptieksmju vien iet uz priekšu

Konrāds izgaist tik ātri varbūt viņš teleportējas pats saka, ka slinkums runāt tāpēc viņš izvēlas pazust visticamāk gulēt un sapņot viņa sega glabā tūkstošiem neizstāstītu leğendu tāds nu tas Konrāds kā neparedzams meteorīts manās trauku un kafijas pilnajās ikdienas debesīs

zāle ir zaļa debesis koši zilas saule ir citrons zelta tērpā Andris pa zemi vārtās

tu trakais purva āzi tu trieci nervu gāzi salīmēji savu glāzi dēļ mīlestības metastāzes zvērīgi kliedzi rācijā savā debīlā situācijā un tik un tā nenoliki karoti Niklāv, tu esi Konstantīns

Sarmis uzpūš ledainu elpu Uz manām aukstajām rokām Zina, ka būs sliktāk Ziema noskūpsta Manas nosalušās lūpas Aiziet ar Sarmi sadevušies rokās Vizināties ragutiņās Es nevaru paelpot

pat cigarete izgaismo tumsu Stella ir Bētlemes zvaigzne viņa pelnutraukā

Laiks apstājies Mūžīgie svētki Arī Tev, jo Arnita aizmirsusies Kluss Zirneklis saulē un gaismiņās Gaida pavasari un mušas Bet eglīte Lieldienu zaķus

Fra Fra Fra Tra Tra Tra Trauma Transā Transformācijā Franciska Smaida Francijā Franciskāņu rokās Transformējas Transcendentālajā

Brigita satikusi Indaru gribētu ielaist sirdī tomēr bail vai nebūs tik sekls kā peļķes naktī kas izskatās dziļas līdz iekāp

Dzejas vai vīna jūrā Šodien uz brīdi Laimrota Klusē noslīkusi Kurpēs Ūdens līdz acīm Viņa katram stāsta citu stāstu Maldina, izdomā, sacer un piedzejo Esot ar Laimrotu ikviens jūtas īpašs Tā viņas laime un likteņa rota Spoguļoties un citiem rādīt Pašas radītos greizos spoguļus

A Elita ir ? Nē, Aelita Draudzenes mammas cīgas Ar 90to skarbo garšu vairs nav No Elitas bija sūdīgi Bet Aelita dzer zaļos kokteiļus Nudien, beidzot ir skaisti

Liāna nav dieva dāvana viņa visu izārda un ada no jauna vanda, lietas pa gaisu svaida pēc tam muļķīgi smaida un aicina apsēsties blakus uz dīvāna

Staņislavs un Staņislava ir mani kaimiņi ar diezgan sliktu slavu. šis vaifbītera kreklā šī vienmēr sarafānā tie runā ļoti skaļi un ļoti skaļi ņirdz. ir dienas arī tādas kad šis sit savu sievu un šī tur baigi kliedz. reiz piezvanīju mentiem man pateica: ej, dirst! neko tu nesaproti no krievulēnu mīlas

Karmena negaida viņu vairs nemaz jo izslīdējis ir jau no rokām tūlīt atnāks Hosē ar dunci atbrīvot viņu no mokām

Kolēğe Ināra Smuidra kā vārava Cienā ar ūdeni Uz saviem piecdesmit

Ira ir, navas nav Kas ir, tā nav Būtiba ir Nebūtības nav Ilūzijā Ira ir un nebūs

sveikas, Aivita un Elvita. Es jūs nesveikšu. Lai sveic citi. Man apnicis. Kāda jēga? Aizejiet pie Krišjāņa un Elfas, tur būs fanfaras, orķestris, serpentīns - čūskas.

Taiga gribēja būt jūs jau zināt – maiga. ja viņā iemīlēsies nonāksi viņas sirds Sibīrijā

Edvīnam negaršo tēja, negaršo ūdens, pat kafija ne negaršo viņam vispār nekas. nezina arī, kas patīk. vispār viņam riebjas it viss īstais laiks - benzodiazepīnam.

Tk kaitnošs kā Spānijas kailgliemezis ir Inesis – staigā izmisis pat sveicināties aizmirsis vispār nerunā. pats ziedlapām caurumus izgrauzis

Priecīgs mēdz būt pat Ēriks – par jaunu dienu, par sauli, par sienu uz kuras uzzīmēti dinozauri Ērikam vajag prieku citādi ar viņu būs cauri

Sibilla notrallinās visu tavu naudu pēc tam aizvilinās uz savu būdu kur sadedzinās tevi liesmās solot nebeidzamu mīlu. tu noticēsi bet būsi jau sadedzis pa pusei miris

c'est la vie teica Selva tā teica arī Zelma, Telma Ieva, Baiba, Jānis, Mārtiņš Gatis gan jau aties, pāries, aizies aizlidos, aizmirsīs, jo tāda ir dzīve - mazliet baiga

Leontīnei 100 gadu. intervē "Panorāma" kā tad jums tā gadījās kāpēc vēl dzīva? viņa jau sen cerēja būt stīva cerības reti kad piepildās

Ziedone dies pasarg vai jūs domājāt pavasari? vai varbūt Imantu? ko jūs domājat stāvot Zolitūdes stacijā pilnīgi vieni šajā ziedonī veroties ceriņos cerīgi

kad viss ir kluss un neviena vairs nav pienāk trolejbuss no tā izkāpj Anšlavs pinkains un baiss kļuvis par bomzi viņš jautā "dod maizi!"

Loreta pameta mājas pameta draugus radus - tas pats par sevi (vai tā vispār latviski saka?) aizgāja prom un neatskatījās aizgāja kur neviena vairs nav

Vilis kā valis piepeldēs nemanāmi vai kā velis tikpat nemanāmi sākumā pārbiedēs un pēc tam glābs

ko teikt par Raivi šodien neko gribētu kaut ko par Dāvi bet arī neko visi ir labi lïdz nenovēl nāvi

ne par Nabokova Lolitu... mūsējā jau pensijā pavada dienas veco pansijā spēlē domino un atceras mirušo mīļoto

kā šodien tevi pievīlu, Biruta, un tevi, Bernadīne, arī neko jums gan nesolīju tiešām itin neko tikai atsūtīt puķes bet tas neskaitās neskaitos arī es mana balss skan kā no pagultes – pievīlu gan!

Lība ir brīvība starp diviem pasaules kariem un taviem

Sindija tevi sildīja visu cauru nakti vilnas jaku tev domās adīja

Sintija – lelle spīdīgi brūniem matiem un zilām acīm baigi smukā viņai nekas nav jādomā ne par misiju un jēgu vēl mazāk pat par jaunu tērpu nav jādomā vispār nav jādomā sēž leļļu kastē un vienkārši IR

Igors nu ziniet vienīgais dzēriens ko dzer viņš ik dienu – no baznīcas nospertais kagors noreibt var baigi pat altārgleznā Jēzum svilst vaigi

baro Arno ar ko gribi brēks un vaidēs ka nav ko ēst atkarībā no mēness fāzes vaidēs vai brēks turies, Arno, labāk pie glāzes

Frīda? dekoratīva žurka vai Kalo vienalga viņa negrib lai nolaiž podā un aizskalo

Malva un halva ir sinonīmi diezgan salda un trekna pēc skata kā smiltis un sniegs tā slapjā masa uz ceļa kad kūst Malvas dēļ reizēm sirdis lūst un dzejnieks metas pēc spalvas

mans laiks pazūd melnā caurumā es to baroju katru rītu — ar kafiju kas atdziest, kamēr skatos ekrānā ar "tūlīt", kas ilgst trīs stundas ar aizņemtām dienām kad nekur netieku caurums nesūdzas tas ēd visu — manus gadus, pusdienlaikus to vienu pavasari, kuru biju nolikusi malā sev tev, Vidvud, laika nav vispār ne maz ne daudz nav tu stāvi ārpus laika kā lietus aiz loga un skaties kā es skrienu tu nekad nesteidzies, jo nevar pazaudēt to kā nav un tomēr papīra lidmašīna ielido pa manu logu mēs tiksimies bez laika

Nora – mūsdienās vairs tā nerunā neviens vairs nesaka "nora" pat diezgan švaki ar pļavu visi tagad pa mauriņu mauro mauriņā zaļi dod vienu puķi Nora mauriņā nav

Saivis, Sentis un Santis darba kolēģi veikalā Depo Saivis pie tapetēm Sentis pie svecēm Santis flīžu nodaļā blefo nav jau tik slikti ir diezgan labi ja var pēc darba padzerties sīvo

Saivis, Sentis un Santis darba kolēģi veikalā Depo Saivis pie tapetēm Sentis pie svecēm Santis flīžu nodaļā blefo nav jau tik slikti ir diezgan labi ja var pēc darba padzerties sīvo

Baņuta un Žermēna abas kā opera viena latvju pirmā otra - īsta dīva ietinas zeltītos samtos un orķestra bedrē var krist

Artūrs labi ripas ķēra. Ne viņš pīpēja , ne dzēra. Domājat, viņš tagad dzer? Nē, pie loga mušas ķer.

viņa vārdā nosaukti pasaulē labākie futbola klubi viņa bildi durkā uz krekliem uz somām un automobiļiem bērni smilškastēs spēlē Albertos dāmas uz ķermeņiem tetovē ALBERTS

Sēž un ilgi prāto rasa, nevar saprast, ko lai kasa nevar zināt kam lai prasa kurā grāmatā lai lasa.

stereotipi traucē par Jāni tie svētki un to sekas Jānis var būt nekas bet var būt arī viss bez sākuma un gala – mūžīgs kristītājs

Dosim Kristīnei nu torti Viņas vārdā dēvēto Uzēd saldu, mazliet sāļu Skaties tik, lai nespiež šorti

mani parastie dievīgie rīti sēžot uz sliekšņa blakus ir krūze un grāmatu kaudze mūzika es lasu atceros vakardienu piedomāju izdomāju aizmirstu lieko sadomājos un rakstu un smejos un raudu un baudu skatos uz priekšu ir labi šodien mani sauc Ellena

Valgudis Trauslā Melanholijā Hedonijā Dzīvē Dzejā Neuzrakstītajā Nerakstāmajā Neaizmirstamajā

Jolanta skan kā zvani Samanta ir no samta Alvis – Jaungada laime gadījumā ja šovakar viņus satiekat sakiet ka skaistam būt nav nekāds pienākums

rudens lapu putenī Sandra sarkanā lietusmētelī laimīga neskatās pulkstenī tavā virzienā tik plakstiņš noraustās nē viņa negaida itin neko

melns balts sapņo ar vienu aci redzi ar vienu aci tīkls ieplīsis Daumants uz robežas starp ir un nav katra līnija plaisa un saite

tik trausla un naiva Irma skatās uz Mirgu izies ārā pa durvīm pasaule auksta samals paliksim tepat starp veciem vīniem un grāmatām

no plūstošā Rolands grib izvilkties izžauties ierakties iecietināties kā milzim kalnu uz sevis smagumu uzvelt sajusties vajadzīgs

miglā kūst saule vējš dzenā pelnus kas atlikuši no stikla vārdiem dziļā ezerā bērtiem kaut kur snieg pa sniegu Renāte brien tik trausli mēs dzīvojam putekļi starp elpu un ledu

Rinalds un Valts svin Parīzē jau trešo dienu tumsā savu vārda dienu meitenes bālas un kalsnas šansoni, vīns Eifelis nav redzēts Monmartrā nav būts džeki iesprūduši katakombās izbauda metamieru

Teodors cilvēks piedzimis virpulī zvaigžņu lielajā klusumā zeme zem kājām tik trausla kā atmiņas par saulainām dienām virs galvas bezgalība bez atbildēm priekšā skrējiens kā sapnis ar dvēselēm kas visu jau dzīvojušas mīlējušas kritušas nolijušas lietū pār pasauli ko vairs neatceras

Uģa sirdi klāj vecs Parīzes bruģis Eifelis vēl nav uzcelts nav nekādu augšuptieksmju vien iet uz priekšu

Konrāds izgaist tik ātri varbūt viņš teleportējas pats saka, ka slinkums runāt tāpēc viņš izvēlas pazust visticamāk gulēt un sapņot viņa sega glabā tūkstošiem neizstāstītu leğendu tāds nu tas Konrāds kā neparedzams meteorīts manās trauku un kafijas pilnajās ikdienas debesīs

zāle ir zaļa debesis koši zilas saule ir citrons zelta tērpā Andris pa zemi vārtās

tu trakais purva āzi tu trieci nervu gāzi salīmēji savu glāzi dēļ mīlestības metastāzes zvērīgi kliedzi rācijā savā debīlā situācijā un tik un tā nenoliki karoti Niklāv, tu esi Konstantīns

Sarmis uzpūš ledainu elpu Uz manām aukstajām rokām Zina, ka būs sliktāk Ziema noskūpsta Manas nosalušās lūpas Aiziet ar Sarmi sadevušies rokās Vizināties ragutiņās Es nevaru paelpot

pat cigarete izgaismo tumsu Stella ir Bētlemes zvaigzne viņa pelnutraukā

Laiks apstājies Mūžīgie svētki Arī Tev, jo Arnita aizmirsusies Kluss Zirneklis saulē un gaismiņās Gaida pavasari un mušas Bet eglīte Lieldienu zaķus

Fra Fra Fra Tra Tra Tra Trauma Transā Transformācijā Franciska Smaida Francijā Franciskāņu rokās Transformējas Transcendentālajā

Brigita satikusi Indaru gribētu ielaist sirdī tomēr bail vai nebūs tik sekls kā peļķes naktī kas izskatās dziļas līdz iekāp

Dzejas vai vīna jūrā Šodien uz brīdi Laimrota Klusē noslīkusi Kurpēs Ūdens līdz acīm Viņa katram stāsta citu stāstu Maldina, izdomā, sacer un piedzejo Esot ar Laimrotu ikviens jūtas īpašs Tā viņas laime un likteņa rota Spoguļoties un citiem rādīt Pašas radītos greizos spoguļus

A Elita ir ? Nē, Aelita Draudzenes mammas cīgas Ar 90to skarbo garšu vairs nav No Elitas bija sūdīgi Bet Aelita dzer zaļos kokteiļus Nudien, beidzot ir skaisti

Liāna nav dieva dāvana viņa visu izārda un ada no jauna vanda, lietas pa gaisu svaida pēc tam muļķīgi smaida un aicina apsēsties blakus uz dīvāna

Staņislavs un Staņislava ir mani kaimiņi ar diezgan sliktu slavu. šis vaifbītera kreklā šī vienmēr sarafānā tie runā ļoti skaļi un ļoti skaļi ņirdz. ir dienas arī tādas kad šis sit savu sievu un šī tur baigi kliedz. reiz piezvanīju mentiem man pateica: ej, dirst! neko tu nesaproti no krievulēnu mīlas

Karmena negaida viņu vairs nemaz jo izslīdējis ir jau no rokām tūlīt atnāks Hosē ar dunci atbrīvot viņu no mokām

Kolēğe Ināra Smuidra kā vārava Cienā ar ūdeni Uz saviem piecdesmit

Ira ir, navas nav Kas ir, tā nav Būtiba ir Nebūtības nav Ilūzijā Ira ir un nebūs

sveikas, Aivita un Elvita. Es jūs nesveikšu. Lai sveic citi. Man apnicis. Kāda jēga? Aizejiet pie Krišjāņa un Elfas, tur būs fanfaras, orķestris, serpentīns - čūskas.

Taiga gribēja būt jūs jau zināt – maiga. ja viņā iemīlēsies nonāksi viņas sirds Sibīrijā

Edvīnam negaršo tēja, negaršo ūdens, pat kafija ne negaršo viņam vispār nekas. nezina arī, kas patīk. vispār viņam riebjas it viss īstais laiks - benzodiazepīnam.

Tk kaitnošs kā Spānijas kailgliemezis ir Inesis – staigā izmisis pat sveicināties aizmirsis vispār nerunā. pats ziedlapām caurumus izgrauzis

Priecīgs mēdz būt pat Ēriks – par jaunu dienu, par sauli, par sienu uz kuras uzzīmēti dinozauri Ērikam vajag prieku citādi ar viņu būs cauri

Sibilla notrallinās visu tavu naudu pēc tam aizvilinās uz savu būdu kur sadedzinās tevi liesmās solot nebeidzamu mīlu. tu noticēsi bet būsi jau sadedzis pa pusei miris

c'est la vie teica Selva tā teica arī Zelma, Telma Ieva, Baiba, Jānis, Mārtiņš Gatis gan jau aties, pāries, aizies aizlidos, aizmirsīs, jo tāda ir dzīve - mazliet baiga

Leontīnei 100 gadu. intervē "Panorāma" kā tad jums tā gadījās kāpēc vēl dzīva? viņa jau sen cerēja būt stīva cerības reti kad piepildās

Ziedone dies pasarg vai jūs domājāt pavasari? vai varbūt Imantu? ko jūs domājat stāvot Zolitūdes stacijā pilnīgi vieni šajā ziedonī veroties ceriņos cerīgi

kad viss ir kluss un neviena vairs nav pienāk trolejbuss no tā izkāpj Anšlavs pinkains un baiss kļuvis par bomzi viņš jautā "dod maizi!"

Loreta pameta mājas pameta draugus radus - tas pats par sevi (vai tā vispār latviski saka?) aizgāja prom un neatskatījās aizgāja kur neviena vairs nav

Vilis kā valis piepeldēs nemanāmi vai kā velis tikpat nemanāmi sākumā pārbiedēs un pēc tam glābs

ko teikt par Raivi šodien neko gribētu kaut ko par Dāvi bet arī neko visi ir labi lïdz nenovēl nāvi

ne par Nabokova Lolitu... mūsējā jau pensijā pavada dienas veco pansijā spēlē domino un atceras mirušo mīļoto

kā šodien tevi pievīlu, Biruta, un tevi, Bernadīne, arī neko jums gan nesolīju tiešām itin neko tikai atsūtīt puķes bet tas neskaitās neskaitos arī es mana balss skan kā no pagultes – pievīlu gan!

Lība ir brīvība starp diviem pasaules kariem un taviem

Sindija tevi sildīja visu cauru nakti vilnas jaku tev domās adīja

Sintija – lelle spīdīgi brūniem matiem un zilām acīm baigi smukā viņai nekas nav jādomā ne par misiju un jēgu vēl mazāk pat par jaunu tērpu nav jādomā vispār nav jādomā sēž leļļu kastē un vienkārši IR

Igors nu ziniet vienīgais dzēriens ko dzer viņš ik dienu – no baznīcas nospertais kagors noreibt var baigi pat altārgleznā Jēzum svilst vaigi

baro Arno ar ko gribi brēks un vaidēs ka nav ko ēst atkarībā no mēness fāzes vaidēs vai brēks turies, Arno, labāk pie glāzes

Frīda? dekoratīva žurka vai Kalo vienalga viņa negrib lai nolaiž podā un aizskalo

Malva un halva ir sinonīmi diezgan salda un trekna pēc skata kā smiltis un sniegs tā slapjā masa uz ceļa kad kūst Malvas dēļ reizēm sirdis lūst un dzejnieks metas pēc spalvas

mans laiks pazūd melnā caurumā es to baroju katru rītu — ar kafiju kas atdziest, kamēr skatos ekrānā ar "tūlīt", kas ilgst trīs stundas ar aizņemtām dienām kad nekur netieku caurums nesūdzas tas ēd visu — manus gadus, pusdienlaikus to vienu pavasari, kuru biju nolikusi malā sev tev, Vidvud, laika nav vispār ne maz ne daudz nav tu stāvi ārpus laika kā lietus aiz loga un skaties kā es skrienu tu nekad nesteidzies, jo nevar pazaudēt to kā nav un tomēr papīra lidmašīna ielido pa manu logu mēs tiksimies bez laika

Nora – mūsdienās vairs tā nerunā neviens vairs nesaka "nora" pat diezgan švaki ar pļavu visi tagad pa mauriņu mauro mauriņā zaļi dod vienu puķi Nora mauriņā nav

Saivis, Sentis un Santis darba kolēģi veikalā Depo Saivis pie tapetēm Sentis pie svecēm Santis flīžu nodaļā blefo nav jau tik slikti ir diezgan labi ja var pēc darba padzerties sīvo

Saivis, Sentis un Santis darba kolēģi veikalā Depo Saivis pie tapetēm Sentis pie svecēm Santis flīžu nodaļā blefo nav jau tik slikti ir diezgan labi ja var pēc darba padzerties sīvo

Baņuta un Žermēna abas kā opera viena latvju pirmā otra - īsta dīva ietinas zeltītos samtos un orķestra bedrē var krist

Artūrs labi ripas ķēra. Ne viņš pīpēja , ne dzēra. Domājat, viņš tagad dzer? Nē, pie loga mušas ķer.

viņa vārdā nosaukti pasaulē labākie futbola klubi viņa bildi durkā uz krekliem uz somām un automobiļiem bērni smilškastēs spēlē Albertos dāmas uz ķermeņiem tetovē ALBERTS

Sēž un ilgi prāto rasa, nevar saprast, ko lai kasa nevar zināt kam lai prasa kurā grāmatā lai lasa.

stereotipi traucē par Jāni tie svētki un to sekas Jānis var būt nekas bet var būt arī viss bez sākuma un gala – mūžīgs kristītājs

katru dienu Marta kaut ko no jauna saprot katru dienu apjēgsme šad tad sajūsma un arī brīži tādi kad viņa iedomājas "kāpēc gan neesmu cita!?" tik un tā katru dienu Marta smaida

Imanta dzīvo Imantā Viss ir zināms un tuvs Imantai normāli Imantā Viss ir zināms un tuvs Imantai nepatiktu mainīt Imantu Viss ir zināms un tuvs Imanta nekad nav bijusi citur Tikai Imantā

Samanta piekususi visu dienu krāmēja mantas ārā no skapja un iekšā iešot prom no mājas bet varbūt nē

c'est la vie teica Selva tā teica arī Zelma, Telma Ieva, Baiba, Jānis, Mārtiņš Gatis gan jau aties, pāries, aizies aizlidos, aizmirsīs, jo tāda ir dzīve - mazliet baiga

izraka Modris dobi ar zobiem melnzemes pilnu muti viņš visu dzīvi to raka drīz uzziedēs roze pilnīgi traka

vecais vāğis pagalmā snauž zaļš kā jūnija lietus vasaras raibumiem klāts sirds joprojām sapņo par tāliem ceļiem dusmīgais pabalējušais putnelis vēl grib ķert vēju kopā ar Ainas jautro baru bet jau sen benzīna smaržu nomainījusi elektrība nakts atspulgus - dienas asās ēnas Ainai cits auto un dzīve

Minna spridzina mikseri cukurs snieg kā februārī krēms uz sārtiem vaigiem zīmē saulītes rokas miltos līdz elkoņiem telefons uzkarsis jā kūka būs divstāvīga kā gaidīšanas prieks dzīve garšo pēc vaniļas un melnas kafijas

vienmēr viss viens Rolands vai Ronalds Domalds nav mikimausis kā bērnībā šķita Rolands nav Ronalds pīle vai pele who cares viss viens

Kaiva gribētu būt brīva kā kaija izrauties gaismā debesīs saulē aizlidot

aiz trejdeviņiem kalniem aiz trejdeviņām jūrām laimīgi dzīvo princese princis bet Ērika Ēriks kā visi pārējie mirstīgie parastie tepat nekur kaut kā kaut kad lēnām pamazām vezumu gāž

Nellija aizsvilās Ojāros atkal vīlās kūpēja tai lai būtu Rainers nebūtībā sprādzis debesīs

Hugo nav boss Tik siržu spēlmanis Nospēlējis nelaimīgās sirdis Viskija pildītās naktīs Aizdomīgās spēļu zālēs Atkarības važās Ir arī Ugo kas Ğitāru spēlē It labi iekļūst sirds frekvencē Taču viņš visām meitenēm spēlē

ir naktis kad Laura istaba kļūst par kinozāli bez ekrāna pie griestiem peld kadri ar savādām pasaulēm ar ielām, pa kurām viņš nekad nav gājis ar pilsētām, kurās viņš nekad nav mīlējis ar sejām, kurām viņš nav pieskāries katru reizi, kad viņš iekrīt sevī Lauris no skaistuma sāpēm raud

Barbara nav Varvara Nevāra zupas, birdina asaras Lai arī tantes baumo Viņa naktīs raksta stāstus Satori Barbarai nav somiņā ikonas Tikai apple un vecas cīgas, ja nu kas Barbara dzer savu kafiju melnu Bez sļivkām Barbara mācās kodu un MI, Vada projektus, necep pat sklandraušus Varvara groza galvu Nafig tā rauties.

Niklāvs kā niveja iesūcas ādā zemādas slānī virsādai pieglaužas kaķis aiziet un neatskatās

Artas sirds asiņo Pirksti asiņo Mākslas darbi rodoties Mokās Tas Artai padodas Nez kā ar mākslu

no dusmām bļāvis visus ko sastapis salamājis pēc tam saritinājies embrija pozā un aizmidzis Dāvis

Ivanda negaida Kad kāds atnãks Un parãdīs Viņa pati Visu savanda Tad saliek pa savam Un aiziet tālāk Ruma kokteili Jautrā kompānijā baudīt

Kad Tenis spēlē Savas nejaukās spēlītes Tevī skumjas Kā anīss zem mēles Tas lēni kūst un šķebina Kā salds sods Tu spēlē līdzi Taču, ja Tenis atkal met bumbiņas Tieši tur, kur viņš domā, Tev sāp Bet garām Tu pasmaidi Tas nav liktenis, tikai spēle

Kur paliek asaras Kad tās nožūst? Vai tās iegrimst ādā kā Sāls? Kur paliek nopūtas Kad vējš tās aiznes? Vai tās apmet loku ap mājām Ap pleciem? Ida ieelpo Aīdas elpu Vēl tuvāk un aiziet

ik viena grib būt mūžā vienīgā bet nav un visas katra Judīte un Guna grib būt Una

Nav pirmā reize, kad aizeju Nedz pēdējā, kad atnāku Es visur atgriežos Es būšu Jau rīt mēs gulēsim viļņos Veroties zvaigznēs Dziļā klusumā Tumšā skaistumā Smaida Viviāna

Ziedonis, šausmas! Es nevaru Ziedoni neko zinu tikai, ka gaidām bet tu jau notiki aprīlī šausmas, Ziedoni! ja biji aprīlī esi arī maijā šis nav nekāds dzejolis šausmas par maiju ir jau nakts, kāpēc domāt par maiju kāpēc par Ziedoni

Staņislavs un Staņislava ir mani kaimiņi ar diezgan sliktu slavu. šis vaifbītera kreklā šī vienmēr sarafānā tie runā ļoti skaļi un ļoti skaļi ņirdz. ir dienas arī tādas kad šis sit savu sievu un šī tur baigi kliedz. reiz piezvanīju mentiem man pateica: ej, dirst! neko tu nesaproti no krievulēnu mīlas

Hilda Milda pieclatnieks inflācija budžets vara valsts aparāts ķilda desa rublis

Ina ir baigā rīma bet slima ar bulīmiju daudz čurā un kakā un nepieņemas svarā

cik nu spēja Iraīda visiem pielīda uzbāzās ar savu klātbūtni nejuta mēru, nejuta, ka ir lieka nejuta, ka lien d*** kā slieka. bet d*** ir spalīšu dzīvesvieta

sveikas, Aivita un Elvita. Es jūs nesveikšu. Lai sveic citi. Man apnicis. Kāda jēga? Aizejiet pie Krišjāņa un Elfas, tur būs fanfaras, orķestris, serpentīns - čūskas.

Airita šodien brutāli dzers dzers līdz iestāsies aptumsums tāds kā Ulmaņa apvērsums

Dalās Dailis ar olbaltumvielām ar lamatām dalās dalās ar trīs dalās ar četri beigās ar pieci sareizinās apreibinās viss

aiz trejdeviņiem kalniem aiz trejdeviņām jūrām laimīgi dzīvo princese princis bet Ērika Ēriks kā visi pārējie mirstīgie parastie tepat nekur kaut kā kaut kad lēnām pamazām vezumu gāž

Ēriks staigā pa trepēm, kāpdams augšā un lejā staigā, izmēģnādams jauno treniņtērpu, vai nesaplīsīs tas pa vīlēm

Salvis asarās izmircis pats nezina par ko raud par slapju salveti tapis grib lai tam noglauda galvu

marginālais Ingmārs aizlec pa rampu aizlec tālāk par Trampu ielec apvienoto nāciju anonīmajā kontā tēlo labāk nekā Lidija tā kas Freimane māk šļūkt ar mēli pat špagatā ierēc

slimīga Ligija tikai tajās dienās kad uz darbu jāiet bija pārējās laimīga skraidīja no viena bāra uz otru pat mājās vīkendos negāja notrieca visu naudu

Plastiskais ķirurgs Ilvijas labākais draugs vai tad nemaz nav bail ka griež? saukā par peli pats murrā kā runcis no rokām neizlaižot skalpeli

ar Vari vairs nevaru viņš kā pavasaris ātri uzzied un birst

viņš nav vīrietis nav arī zēns un pat cilvēks viņš nav dzidrais ūdens pasmelts no akas Dzidris ir elements

aizsvilies Vilis visā vīlies pasaule ļauna kā vārnas acs vērojot ezi nevainīgu putnēni ligzdā jābaro pasaule ļauna ne Vilis

rotaļlietu kaudzē meklējot zaķi Maksis atrod īsto ne falšo un no rīta atverot acis priecājas ka ir dzīvs

no gultas apakšas izlīda velns un apkampa Alīdas kaklu izveicīgs pielīdējs ar saldu mēli

kā šodien tevi pievīlu, Biruta, un tevi, Bernadīne, arī neko jums gan nesolīju tiešām itin neko tikai atsūtīt puķes bet tas neskaitās neskaitos arī es mana balss skan kā no pagultes – pievīlu gan!

nesīsim Inetai vārdadienā pilnu mutesbļodu vinegreta nekādu tur rožu vai citu ziedu lai ēd līdz vemšanai slikts viņa draugs

Elfrīda jau ir tik veca ka vairs neatceras kad dzima tik veca ka pati nezina vai vispār ir dzīva kādreiz dziedāja dejoja meloja mīlēja bet netic neviens jo vecs taču nekad nekad nav bijis jauns

gribētu Ingvars brist pa rasu nekad vairs nestaigāt pa nazi asu un arī nekrist vājš viņa gars

Ingrīda gribēja būt kinodīva gribēja prožektorus laimības zobratus brokastīs cukurotus rabarberus un nebeidzamu jūru pilnu ar mīlu

paņem visskaistāko pildspalvu kalendārus no 10 pēdējiem gadiem paņem hronometru un piezīmju bloku apsēdies pieturā sēdi un pieraksti cik stundas no dzīves pagāja gaidot Gaidu un autobusu

pagājis tikai viens brīdis vai tomēr mūžība kopš aizvēris durvis pa šo laiku jau sasnidzis pat jasmīnkrūms ziedos it kā sastindzis tikmēr Frīdis jau atkal ir atnācis

Latvijas televīzija misenē Anatoliju kā vecu avīzi meta taču mēs viņu sveiksim un ciemos ar slēpēm vai slāpēm pie viņa iesim jo viss ir biatlons kad galdu klāj Anatols

briedis nometis ragus un pametis mežu pametis upi aizmetis visu skrien debesīs bet Mairis sēž mežmalā un domā kaut vēl nebeigtos alus

sprostā ir labi ja ne ķermenim vismaz garam var tiekties uz brīvību sapņot par izlaušanos joprojām Zigfrīds ir sprostā un sapņo par došanos projām

Tija bija nebija Tijai bija nebija Tija ir Tijai nav beigās arī Tijas nav

Saivis, Sentis un Santis darba kolēģi veikalā Depo Saivis pie tapetēm Sentis pie svecēm Santis flīžu nodaļā blefo nav jau tik slikti ir diezgan labi ja var pēc darba padzerties sīvo

Baņuta un Žermēna abas kā opera viena latvju pirmā otra - īsta dīva ietinas zeltītos samtos un orķestra bedrē var krist

Artis ir galvu saspiedis vējš smadzenes sapūtis līdz 70 gadiem ir nodzīvojis un tā arī neko nav sapratis "stulbeni, Arti, tu esi iemīlējies!"

nevar vairs atšķirt Alberts vai Albertīne modernā sabiedrībā ikviens visam atvērts

Laimdot, Tu - Laimas dots Laimas sviests Pie Tevis bez augstākās matemātikas pakāpēs elpoju: okeānā - divdesmit baseinā - trīsdesmit Tev - četrdesmit man - piecdesmit absintam - sešdesmit Bovijam - astoņdesmit kopā sanāk bezgalība

stereotipi traucē par Jāni tie svētki un to sekas Jānis var būt nekas bet var būt arī viss bez sākuma un gala – mūžīgs kristītājs

katru dienu Marta kaut ko no jauna saprot katru dienu apjēgsme šad tad sajūsma un arī brīži tādi kad viņa iedomājas "kāpēc gan neesmu cita!?" tik un tā katru dienu Marta smaida

Imanta dzīvo Imantā Viss ir zināms un tuvs Imantai normāli Imantā Viss ir zināms un tuvs Imantai nepatiktu mainīt Imantu Viss ir zināms un tuvs Imanta nekad nav bijusi citur Tikai Imantā

Samanta piekususi visu dienu krāmēja mantas ārā no skapja un iekšā iešot prom no mājas bet varbūt nē

c'est la vie teica Selva tā teica arī Zelma, Telma Ieva, Baiba, Jānis, Mārtiņš Gatis gan jau aties, pāries, aizies aizlidos, aizmirsīs, jo tāda ir dzīve - mazliet baiga

izraka Modris dobi ar zobiem melnzemes pilnu muti viņš visu dzīvi to raka drīz uzziedēs roze pilnīgi traka

vecais vāğis pagalmā snauž zaļš kā jūnija lietus vasaras raibumiem klāts sirds joprojām sapņo par tāliem ceļiem dusmīgais pabalējušais putnelis vēl grib ķert vēju kopā ar Ainas jautro baru bet jau sen benzīna smaržu nomainījusi elektrība nakts atspulgus - dienas asās ēnas Ainai cits auto un dzīve

Minna spridzina mikseri cukurs snieg kā februārī krēms uz sārtiem vaigiem zīmē saulītes rokas miltos līdz elkoņiem telefons uzkarsis jā kūka būs divstāvīga kā gaidīšanas prieks dzīve garšo pēc vaniļas un melnas kafijas

vienmēr viss viens Rolands vai Ronalds Domalds nav mikimausis kā bērnībā šķita Rolands nav Ronalds pīle vai pele who cares viss viens

Kaiva gribētu būt brīva kā kaija izrauties gaismā debesīs saulē aizlidot

aiz trejdeviņiem kalniem aiz trejdeviņām jūrām laimīgi dzīvo princese princis bet Ērika Ēriks kā visi pārējie mirstīgie parastie tepat nekur kaut kā kaut kad lēnām pamazām vezumu gāž

Nellija aizsvilās Ojāros atkal vīlās kūpēja tai lai būtu Rainers nebūtībā sprādzis debesīs

Hugo nav boss Tik siržu spēlmanis Nospēlējis nelaimīgās sirdis Viskija pildītās naktīs Aizdomīgās spēļu zālēs Atkarības važās Ir arī Ugo kas Ğitāru spēlē It labi iekļūst sirds frekvencē Taču viņš visām meitenēm spēlē

ir naktis kad Laura istaba kļūst par kinozāli bez ekrāna pie griestiem peld kadri ar savādām pasaulēm ar ielām, pa kurām viņš nekad nav gājis ar pilsētām, kurās viņš nekad nav mīlējis ar sejām, kurām viņš nav pieskāries katru reizi, kad viņš iekrīt sevī Lauris no skaistuma sāpēm raud

Barbara nav Varvara Nevāra zupas, birdina asaras Lai arī tantes baumo Viņa naktīs raksta stāstus Satori Barbarai nav somiņā ikonas Tikai apple un vecas cīgas, ja nu kas Barbara dzer savu kafiju melnu Bez sļivkām Barbara mācās kodu un MI, Vada projektus, necep pat sklandraušus Varvara groza galvu Nafig tā rauties.

Niklāvs kā niveja iesūcas ādā zemādas slānī virsādai pieglaužas kaķis aiziet un neatskatās

Artas sirds asiņo Pirksti asiņo Mākslas darbi rodoties Mokās Tas Artai padodas Nez kā ar mākslu

no dusmām bļāvis visus ko sastapis salamājis pēc tam saritinājies embrija pozā un aizmidzis Dāvis

Ivanda negaida Kad kāds atnãks Un parãdīs Viņa pati Visu savanda Tad saliek pa savam Un aiziet tālāk Ruma kokteili Jautrā kompānijā baudīt

Kad Tenis spēlē Savas nejaukās spēlītes Tevī skumjas Kā anīss zem mēles Tas lēni kūst un šķebina Kā salds sods Tu spēlē līdzi Taču, ja Tenis atkal met bumbiņas Tieši tur, kur viņš domā, Tev sāp Bet garām Tu pasmaidi Tas nav liktenis, tikai spēle

Kur paliek asaras Kad tās nožūst? Vai tās iegrimst ādā kā Sāls? Kur paliek nopūtas Kad vējš tās aiznes? Vai tās apmet loku ap mājām Ap pleciem? Ida ieelpo Aīdas elpu Vēl tuvāk un aiziet

ik viena grib būt mūžā vienīgā bet nav un visas katra Judīte un Guna grib būt Una

Nav pirmā reize, kad aizeju Nedz pēdējā, kad atnāku Es visur atgriežos Es būšu Jau rīt mēs gulēsim viļņos Veroties zvaigznēs Dziļā klusumā Tumšā skaistumā Smaida Viviāna

Ziedonis, šausmas! Es nevaru Ziedoni neko zinu tikai, ka gaidām bet tu jau notiki aprīlī šausmas, Ziedoni! ja biji aprīlī esi arī maijā šis nav nekāds dzejolis šausmas par maiju ir jau nakts, kāpēc domāt par maiju kāpēc par Ziedoni

Staņislavs un Staņislava ir mani kaimiņi ar diezgan sliktu slavu. šis vaifbītera kreklā šī vienmēr sarafānā tie runā ļoti skaļi un ļoti skaļi ņirdz. ir dienas arī tādas kad šis sit savu sievu un šī tur baigi kliedz. reiz piezvanīju mentiem man pateica: ej, dirst! neko tu nesaproti no krievulēnu mīlas

Hilda Milda pieclatnieks inflācija budžets vara valsts aparāts ķilda desa rublis

Ina ir baigā rīma bet slima ar bulīmiju daudz čurā un kakā un nepieņemas svarā

cik nu spēja Iraīda visiem pielīda uzbāzās ar savu klātbūtni nejuta mēru, nejuta, ka ir lieka nejuta, ka lien d*** kā slieka. bet d*** ir spalīšu dzīvesvieta

sveikas, Aivita un Elvita. Es jūs nesveikšu. Lai sveic citi. Man apnicis. Kāda jēga? Aizejiet pie Krišjāņa un Elfas, tur būs fanfaras, orķestris, serpentīns - čūskas.

Airita šodien brutāli dzers dzers līdz iestāsies aptumsums tāds kā Ulmaņa apvērsums

Dalās Dailis ar olbaltumvielām ar lamatām dalās dalās ar trīs dalās ar četri beigās ar pieci sareizinās apreibinās viss

aiz trejdeviņiem kalniem aiz trejdeviņām jūrām laimīgi dzīvo princese princis bet Ērika Ēriks kā visi pārējie mirstīgie parastie tepat nekur kaut kā kaut kad lēnām pamazām vezumu gāž

Ēriks staigā pa trepēm, kāpdams augšā un lejā staigā, izmēģnādams jauno treniņtērpu, vai nesaplīsīs tas pa vīlēm

Salvis asarās izmircis pats nezina par ko raud par slapju salveti tapis grib lai tam noglauda galvu

marginālais Ingmārs aizlec pa rampu aizlec tālāk par Trampu ielec apvienoto nāciju anonīmajā kontā tēlo labāk nekā Lidija tā kas Freimane māk šļūkt ar mēli pat špagatā ierēc

slimīga Ligija tikai tajās dienās kad uz darbu jāiet bija pārējās laimīga skraidīja no viena bāra uz otru pat mājās vīkendos negāja notrieca visu naudu

Plastiskais ķirurgs Ilvijas labākais draugs vai tad nemaz nav bail ka griež? saukā par peli pats murrā kā runcis no rokām neizlaižot skalpeli

ar Vari vairs nevaru viņš kā pavasaris ātri uzzied un birst

viņš nav vīrietis nav arī zēns un pat cilvēks viņš nav dzidrais ūdens pasmelts no akas Dzidris ir elements

aizsvilies Vilis visā vīlies pasaule ļauna kā vārnas acs vērojot ezi nevainīgu putnēni ligzdā jābaro pasaule ļauna ne Vilis

rotaļlietu kaudzē meklējot zaķi Maksis atrod īsto ne falšo un no rīta atverot acis priecājas ka ir dzīvs

no gultas apakšas izlīda velns un apkampa Alīdas kaklu izveicīgs pielīdējs ar saldu mēli

kā šodien tevi pievīlu, Biruta, un tevi, Bernadīne, arī neko jums gan nesolīju tiešām itin neko tikai atsūtīt puķes bet tas neskaitās neskaitos arī es mana balss skan kā no pagultes – pievīlu gan!

nesīsim Inetai vārdadienā pilnu mutesbļodu vinegreta nekādu tur rožu vai citu ziedu lai ēd līdz vemšanai slikts viņa draugs

Elfrīda jau ir tik veca ka vairs neatceras kad dzima tik veca ka pati nezina vai vispār ir dzīva kādreiz dziedāja dejoja meloja mīlēja bet netic neviens jo vecs taču nekad nekad nav bijis jauns

gribētu Ingvars brist pa rasu nekad vairs nestaigāt pa nazi asu un arī nekrist vājš viņa gars

Ingrīda gribēja būt kinodīva gribēja prožektorus laimības zobratus brokastīs cukurotus rabarberus un nebeidzamu jūru pilnu ar mīlu

paņem visskaistāko pildspalvu kalendārus no 10 pēdējiem gadiem paņem hronometru un piezīmju bloku apsēdies pieturā sēdi un pieraksti cik stundas no dzīves pagāja gaidot Gaidu un autobusu

pagājis tikai viens brīdis vai tomēr mūžība kopš aizvēris durvis pa šo laiku jau sasnidzis pat jasmīnkrūms ziedos it kā sastindzis tikmēr Frīdis jau atkal ir atnācis

Latvijas televīzija misenē Anatoliju kā vecu avīzi meta taču mēs viņu sveiksim un ciemos ar slēpēm vai slāpēm pie viņa iesim jo viss ir biatlons kad galdu klāj Anatols

briedis nometis ragus un pametis mežu pametis upi aizmetis visu skrien debesīs bet Mairis sēž mežmalā un domā kaut vēl nebeigtos alus

sprostā ir labi ja ne ķermenim vismaz garam var tiekties uz brīvību sapņot par izlaušanos joprojām Zigfrīds ir sprostā un sapņo par došanos projām

Tija bija nebija Tijai bija nebija Tija ir Tijai nav beigās arī Tijas nav

Saivis, Sentis un Santis darba kolēģi veikalā Depo Saivis pie tapetēm Sentis pie svecēm Santis flīžu nodaļā blefo nav jau tik slikti ir diezgan labi ja var pēc darba padzerties sīvo

Baņuta un Žermēna abas kā opera viena latvju pirmā otra - īsta dīva ietinas zeltītos samtos un orķestra bedrē var krist

Artis ir galvu saspiedis vējš smadzenes sapūtis līdz 70 gadiem ir nodzīvojis un tā arī neko nav sapratis "stulbeni, Arti, tu esi iemīlējies!"

nevar vairs atšķirt Alberts vai Albertīne modernā sabiedrībā ikviens visam atvērts

Laimdot, Tu - Laimas dots Laimas sviests Pie Tevis bez augstākās matemātikas pakāpēs elpoju: okeānā - divdesmit baseinā - trīsdesmit Tev - četrdesmit man - piecdesmit absintam - sešdesmit Bovijam - astoņdesmit kopā sanāk bezgalība

stereotipi traucē par Jāni tie svētki un to sekas Jānis var būt nekas bet var būt arī viss bez sākuma un gala – mūžīgs kristītājs

Normunds nav redzējis jūru jau sen negrib viļņu šļakstus zivju čukstus vienalga kaiju un gulbju mirdzumu negrib

Melānijai vairs nav laika Melānijai melomānija Viņa ir gluži slima slima Melānijai grafomānija Viņa kritusi māniju gūstā Melānijai baletomānija Kuras to vajā dažādā secībā Melānijai filomānija Nereti vairākas kopā Melānijai erotomānija Grūti Melānijai Melānijai sirdsmānija

Jolanta skan kā zvani Samanta ir no samta Alvis – Jaungada laime gadījumā ja šovakar viņus satiekat sakiet ka skaistam būt nav nekāds pienākums

visi tavi droni ko palaidi Albertīnes virzienā notriekti pie nepārkāpjamās robežas

Lāsma neklauvē kā agrs rīts vienkārši atnāk smieki dzirkst akas ūdens lāsēs no bērnības ainas atnes sauli un vēju zvaigžņotas atmiņas aprautus sapņus Lāsmai somā ir viss tik izvēlies ar ko šodien spēlēties

Elga vilina Helgu nāc iedod ausi bet tikai kreiso paklausies padzīšu sviestu man labi sanāk es zinu Elgars šarlatāns Elgu uzsildījis sviestā kā pa sviestu skaisti kuļas tāpat pa neko viss griežas viss spīd viss - ElgaHelgaElgars!

balts klusums punkts rada līniju caur ādu un gaismu Vilhelmīnes līniju tīkls savieno punktu ar bezgalību atmiņas domas sapņi no punkta līdz gaismai no elpas līdz telpai nepārtrauktība

Drosmis man čukst ja pasaule klusē es būšu tās balss ja tā ir auksta es iemācīšos degt bet pagaidām ietinies pledā

jūsu galds ir klāts kopš laika sākuma Nadīna vai varbūt Ulla tevi gaida vīns lēni elpo savā kristāla krēslā atmiņas dejo uz šķīvja malām rožu putekļi un nakts viņas sirds spogulis atspoguļo tavas domas sēdies tu kas esi ārpus laika jūsu galds ir klāts ar sapņiem mīlestība ir vienīgais ēdiens ko laiks nespēj sagremot

ar Ati var runāties stundām pa telefonu par kopā klausīties mūziku klausulẽ viņš zina ka cilvēks ir haosa varā viņš nedzīvo ilūziju miglā

Nellija savas melnās domas dzēš ar dzēšamgumiju baltās dienas stiepj garumā kā apskšbikšu gumiju visus nelabvēļus no savas dzīves izspļauj kā košļājamo gumiju smiedamās pa lietu aizskrien sarkanos gumijas zābakos

Tik palikt mājās Saņurcītās salvetēs raudāt Grib Vigo Viņa acu priekšā Mīla dziest Ledus gabals iemīlējās svecē No pirmā skatiena kusa Tagad Vigo istabā Pludo romantiska peļķe

Virgīnija endoskopā skatās kuņģa gļotādu neredz neko tādu bet domā cik labi ka cilvēka oderi nevar izgriezt uz āru

Nikolajs dēvēts par Koļu dienā noiet 100 000 soļu lielāko daļu noiet galvā tur nav nedz asu akmeņu nedz oļu tikai pārāk daudz atmiņu nākas rāpties pāri

ik viena grib būt mūžā vienīgā bet nav un visas katra Judīte un Guna grib būt Una

Balva ar Viktoriju Pie glāzītes džina Sacer stratēğijas un Taktikas Veiksme nelieto Paiet garām Nepiestāj

Dzīve beidzot kaisa Zeltu un sudrabu Zem Silvestra kājām Viņš šonakt lies laimes Savās caurajās kabatās Varbūt kas aizķeras

Kasparam šodien segvilksni gribas ietīties un sildīties iekšķīgi un ārīgi iestiprināties un varbūt rītdien sniegvilksnī pazust kā trakam

tik skalļi skan Ilzes vokalīze ka atpinas jebkura bize ja pie sienas būtu bise tā izšautu

Agate stāv zem zvaigznēm Verās Jūt kā tālums dzesē skatienu Varbūt Agatons arī Saņēmis zvaigžu aukstumu Jau nosalis viss

trīs pavasarus Tu man lasīji dzeju es dzirdēju vārdus, bet ne Tevi trīs pavasarus Tu stāstīji stāstus es klausījos, bet nesapratu trīs pavasarus Tu zīmēji jūtas es skatījos, bet neredzēju tagad viss ir savādāk Tu zīmē okeāna elpu es redzu savas līnijas Tu spēlē okeāna dziesmu es dzirdu mūsu sarunas Tu raksti okeāna stāstus es lasu Tavus sapņus Irmgardei pavasaris

Mīļais Juri Dzīvo gudri. Iedzer, uzkod, nosnaudies. Gan jau rīt tev labāk ies- nesmiesies par tevi dievs

Pret rītu Vijolīte Iedejo mājās Saliek lavandas ziedus Un rozes vāzēs Sagaida viesus Malko brančā šampanieti Runā par dzīves ātrumu Nākotni Pārmaiņas pēc. Pēc nakts ar mūziku, literatūru un mākslu Un domā ka vēl var visu kas ienāk prātā

gar logu aizlido kaija aizlido arī vārna ir 10. maijs svin Maija un Paija un Brigaderu Anna no mākoņiem smīn par baltu un melnu

Ja kāds Valiju noglāsta viņa izkūst ja apskauj viņa asarās izplūst ja saka ka mīl viņa atbild: "ak, jā, vakar lija."

Ira, nu kas tev ir(a)? ko skaties tik neganti ko spļaudies ko lādies ko ārdies? kaut kad jau pāries mīla un ciešanas

rūķi, elfi, laumiņas, troļļi ļaunie un labie meža gari sauc Elfu mežā lai nāk tak pie savējiem. viņa peld pa upi, guļot uz muguras neizkāpjot krastā mūžā ne reizi nekad arī neuzzinās kā ir būt aizvējā.

Krišjānis gribētu būt čempions bet netiek augstāk par 5.vietu jādzīvo dzīve bez dārgmetāla – labāk tāda, nekā nekāda

Šodien nesapratu lāgā, ko man teica Edijs. Merkuru viņš lējis māgā, tagad esot Fredijs.

Umberts nav Eko jo vārdā nav o vārdā ir sssSsssSsSss saulains un skaists siekalains suns atnāk un dāvina dārzu – "cienītā, ņemiet šie ziedi ir Jums!"

viņas apaļajā sejā neredzams cirkulis uzzīmējis acis pilnas ar kafiju tases ja nākotni grib zīlēt pie čigānietes var iet pie Ineses

"Teika nemirst!" rakstīts uz miskastes manā mikrorajonā un Punks not dead ir tikai teika uzrakstīta uz vecas pastkartes

Gotfrīds Centi grūž Ventā

Nedāvini Akvelīnai margarīna kūku dāvā akvamarīna rotu zilganzaļi akmeņi būs uz laimi bet tas būs par maz lai nenodotu

Beidza sporta karjeru konkūriste Lonija. Apgāza tā barjeru nokrītot no ponija.

viņas vecākiem patika Dītriha visas tās dziesmas daiļums un šarms izauga Marlēna drūma kā ēna ilgās pēc neaizsniedzama zēna

Viņš ienāk telpā un dārd bez jelkādiem skaņas pastiprinātājiem viņš pārplēsīs bungādiņas ja būsit bez ausu aizbāžņiem noderētu arī metinātāju ķivere viņš žilbina tik kaitīgs faktors ir Eduards

Gunita silta kā aitas vilna un pati ir aita mazliet ugunskurs silda augusta naktī kad aukstas zvaigznes virsū tev krīt

Manos Matos paslēpies vējš Un Vilhelma čuksti Es eju pa ielu Izlaistiem matiem Viņa čukstus sev apkārt Birdinādama Līdz vairs nav neviena Jāpiezvana

Letīcija pierakstīja pilnu burtnīcu ar vienu burtu jo vairāk raksta jo tuvāk būs tā viņai iestāstīts

Jūsma jūsmīgi Jūsma dusmīgi Jūsma izmisīgi kaut ko ar sevi runā par tevi dzīvo laimīga nav nekā briesmīga dzīvē jūsma nav vajadzīga

ja kādam vajadzīga palīdzība tad nevajag 113 izkliedz pa logu 1,2,3 un ieradīsies Lība

lai tiktu līdz Intras sirdij ej viņas asinsritē intravenozas sistēmas veidā sāmumā no visa spēka dur precīzi vēnā

Sindija tevi sildīja visu cauru nakti vilnas jaku tev domās adīja

ja varētu nemurgot... Margots pavisam stulbs vārds ja kādu tā sauc viņš ir nolādēts lietuvēns bailes un posts

Ardis? Viņu tiešām sauc Ardis? Būtu Artis vismaz sanāktu aritmija toties Ardi var sadzirdēt dzirdi? tur Ardis ar trompeti nāk

ko gan Arnis bez tevis darīs lai gan meesi viņa sapnis bez tevis viņš grīdu laizīs bez tevis viņa rētas nedzīs bet tavam radio bez Arņa zudīs skaņa

Ligita ir tas pats kas Gita bet drusku vairāk katru dienu kleita, frizūra nagulaka prieka ir gana bez heita

Domīgs šodiem Anatols, nesaista vairs basketbols, netīk sekss un rokenrols, jāpasūkā validols.

ja universs ir perverss tad kur lai paliek Ingus nav pat skaidrs ar vienu s vai diviem kur lai paliek viņš ja universs ir perverss bet Ingus ir tik tīrs kā taurenis vai papīrs

Ainārs norāvās aizrāvās atrāvās nobijās sarāvās pamodās brīvs

Saiva ir vasara dzeltenas gundegas kā mazas saules veidotas no plastmasas viņas asaras neviens nekad neredz saule izžāvē ātri tās – vasara

Kamēr lija viņa nebija redzama sēdēja istabā un atkal kaut ko monotoni ārdīja veco džemperi un attiecības izārdīja un pēc tam ārdījās tipiska Vilija

Justīne ir balodis riebīgais dirslis vienmēr izbadējies skatās pa logu viņa ir baltais atlido kad atkal kāds mirst un pati neaizmirst iedot balodim maizi

bezmiega naktī Arturu glābj ripas es pa gultu vārtos Arturs savos sapņos atkal stāv vārtos bet es kā suns viņam pienesu ripas

Televīzijas diktors Viktors labu dikciju un zemu balsi jauc tantēm galvu runādams 'prikolus' tomēr pārāk bieži viņš uzvelk triko un iet uz transvestītu disko

Kad esmu ar Līgu Problēmas zūd Kā balti dūmi debesīs Kā knapa alga pēdējā nedēļā Kā asaras vasaras saulē Tik sirdspuksti riskē Pārvērsties sirdsklauvēs Jo gadu jau daudz Kopš esmu ar Līgu Dzīve tik rozā, lillā Tik zaļa ar Līgu

Normunds nav redzējis jūru jau sen negrib viļņu šļakstus zivju čukstus vienalga kaiju un gulbju mirdzumu negrib

Melānijai vairs nav laika Melānijai melomānija Viņa ir gluži slima slima Melānijai grafomānija Viņa kritusi māniju gūstā Melānijai baletomānija Kuras to vajā dažādā secībā Melānijai filomānija Nereti vairākas kopā Melānijai erotomānija Grūti Melānijai Melānijai sirdsmānija

Jolanta skan kā zvani Samanta ir no samta Alvis – Jaungada laime gadījumā ja šovakar viņus satiekat sakiet ka skaistam būt nav nekāds pienākums

visi tavi droni ko palaidi Albertīnes virzienā notriekti pie nepārkāpjamās robežas

Lāsma neklauvē kā agrs rīts vienkārši atnāk smieki dzirkst akas ūdens lāsēs no bērnības ainas atnes sauli un vēju zvaigžņotas atmiņas aprautus sapņus Lāsmai somā ir viss tik izvēlies ar ko šodien spēlēties

Elga vilina Helgu nāc iedod ausi bet tikai kreiso paklausies padzīšu sviestu man labi sanāk es zinu Elgars šarlatāns Elgu uzsildījis sviestā kā pa sviestu skaisti kuļas tāpat pa neko viss griežas viss spīd viss - ElgaHelgaElgars!

balts klusums punkts rada līniju caur ādu un gaismu Vilhelmīnes līniju tīkls savieno punktu ar bezgalību atmiņas domas sapņi no punkta līdz gaismai no elpas līdz telpai nepārtrauktība

Drosmis man čukst ja pasaule klusē es būšu tās balss ja tā ir auksta es iemācīšos degt bet pagaidām ietinies pledā

jūsu galds ir klāts kopš laika sākuma Nadīna vai varbūt Ulla tevi gaida vīns lēni elpo savā kristāla krēslā atmiņas dejo uz šķīvja malām rožu putekļi un nakts viņas sirds spogulis atspoguļo tavas domas sēdies tu kas esi ārpus laika jūsu galds ir klāts ar sapņiem mīlestība ir vienīgais ēdiens ko laiks nespēj sagremot

ar Ati var runāties stundām pa telefonu par kopā klausīties mūziku klausulẽ viņš zina ka cilvēks ir haosa varā viņš nedzīvo ilūziju miglā

Nellija savas melnās domas dzēš ar dzēšamgumiju baltās dienas stiepj garumā kā apskšbikšu gumiju visus nelabvēļus no savas dzīves izspļauj kā košļājamo gumiju smiedamās pa lietu aizskrien sarkanos gumijas zābakos

Tik palikt mājās Saņurcītās salvetēs raudāt Grib Vigo Viņa acu priekšā Mīla dziest Ledus gabals iemīlējās svecē No pirmā skatiena kusa Tagad Vigo istabā Pludo romantiska peļķe

Virgīnija endoskopā skatās kuņģa gļotādu neredz neko tādu bet domā cik labi ka cilvēka oderi nevar izgriezt uz āru

Nikolajs dēvēts par Koļu dienā noiet 100 000 soļu lielāko daļu noiet galvā tur nav nedz asu akmeņu nedz oļu tikai pārāk daudz atmiņu nākas rāpties pāri

ik viena grib būt mūžā vienīgā bet nav un visas katra Judīte un Guna grib būt Una

Balva ar Viktoriju Pie glāzītes džina Sacer stratēğijas un Taktikas Veiksme nelieto Paiet garām Nepiestāj

Dzīve beidzot kaisa Zeltu un sudrabu Zem Silvestra kājām Viņš šonakt lies laimes Savās caurajās kabatās Varbūt kas aizķeras

Kasparam šodien segvilksni gribas ietīties un sildīties iekšķīgi un ārīgi iestiprināties un varbūt rītdien sniegvilksnī pazust kā trakam

tik skalļi skan Ilzes vokalīze ka atpinas jebkura bize ja pie sienas būtu bise tā izšautu

Agate stāv zem zvaigznēm Verās Jūt kā tālums dzesē skatienu Varbūt Agatons arī Saņēmis zvaigžu aukstumu Jau nosalis viss

trīs pavasarus Tu man lasīji dzeju es dzirdēju vārdus, bet ne Tevi trīs pavasarus Tu stāstīji stāstus es klausījos, bet nesapratu trīs pavasarus Tu zīmēji jūtas es skatījos, bet neredzēju tagad viss ir savādāk Tu zīmē okeāna elpu es redzu savas līnijas Tu spēlē okeāna dziesmu es dzirdu mūsu sarunas Tu raksti okeāna stāstus es lasu Tavus sapņus Irmgardei pavasaris

Mīļais Juri Dzīvo gudri. Iedzer, uzkod, nosnaudies. Gan jau rīt tev labāk ies- nesmiesies par tevi dievs

Pret rītu Vijolīte Iedejo mājās Saliek lavandas ziedus Un rozes vāzēs Sagaida viesus Malko brančā šampanieti Runā par dzīves ātrumu Nākotni Pārmaiņas pēc. Pēc nakts ar mūziku, literatūru un mākslu Un domā ka vēl var visu kas ienāk prātā

gar logu aizlido kaija aizlido arī vārna ir 10. maijs svin Maija un Paija un Brigaderu Anna no mākoņiem smīn par baltu un melnu

Ja kāds Valiju noglāsta viņa izkūst ja apskauj viņa asarās izplūst ja saka ka mīl viņa atbild: "ak, jā, vakar lija."

Ira, nu kas tev ir(a)? ko skaties tik neganti ko spļaudies ko lādies ko ārdies? kaut kad jau pāries mīla un ciešanas

rūķi, elfi, laumiņas, troļļi ļaunie un labie meža gari sauc Elfu mežā lai nāk tak pie savējiem. viņa peld pa upi, guļot uz muguras neizkāpjot krastā mūžā ne reizi nekad arī neuzzinās kā ir būt aizvējā.

Krišjānis gribētu būt čempions bet netiek augstāk par 5.vietu jādzīvo dzīve bez dārgmetāla – labāk tāda, nekā nekāda

Šodien nesapratu lāgā, ko man teica Edijs. Merkuru viņš lējis māgā, tagad esot Fredijs.

Umberts nav Eko jo vārdā nav o vārdā ir sssSsssSsSss saulains un skaists siekalains suns atnāk un dāvina dārzu – "cienītā, ņemiet šie ziedi ir Jums!"

viņas apaļajā sejā neredzams cirkulis uzzīmējis acis pilnas ar kafiju tases ja nākotni grib zīlēt pie čigānietes var iet pie Ineses

"Teika nemirst!" rakstīts uz miskastes manā mikrorajonā un Punks not dead ir tikai teika uzrakstīta uz vecas pastkartes

Gotfrīds Centi grūž Ventā

Nedāvini Akvelīnai margarīna kūku dāvā akvamarīna rotu zilganzaļi akmeņi būs uz laimi bet tas būs par maz lai nenodotu

Beidza sporta karjeru konkūriste Lonija. Apgāza tā barjeru nokrītot no ponija.

viņas vecākiem patika Dītriha visas tās dziesmas daiļums un šarms izauga Marlēna drūma kā ēna ilgās pēc neaizsniedzama zēna

Viņš ienāk telpā un dārd bez jelkādiem skaņas pastiprinātājiem viņš pārplēsīs bungādiņas ja būsit bez ausu aizbāžņiem noderētu arī metinātāju ķivere viņš žilbina tik kaitīgs faktors ir Eduards

Gunita silta kā aitas vilna un pati ir aita mazliet ugunskurs silda augusta naktī kad aukstas zvaigznes virsū tev krīt

Manos Matos paslēpies vējš Un Vilhelma čuksti Es eju pa ielu Izlaistiem matiem Viņa čukstus sev apkārt Birdinādama Līdz vairs nav neviena Jāpiezvana

Letīcija pierakstīja pilnu burtnīcu ar vienu burtu jo vairāk raksta jo tuvāk būs tā viņai iestāstīts

Jūsma jūsmīgi Jūsma dusmīgi Jūsma izmisīgi kaut ko ar sevi runā par tevi dzīvo laimīga nav nekā briesmīga dzīvē jūsma nav vajadzīga

ja kādam vajadzīga palīdzība tad nevajag 113 izkliedz pa logu 1,2,3 un ieradīsies Lība

lai tiktu līdz Intras sirdij ej viņas asinsritē intravenozas sistēmas veidā sāmumā no visa spēka dur precīzi vēnā

Sindija tevi sildīja visu cauru nakti vilnas jaku tev domās adīja

ja varētu nemurgot... Margots pavisam stulbs vārds ja kādu tā sauc viņš ir nolādēts lietuvēns bailes un posts

Ardis? Viņu tiešām sauc Ardis? Būtu Artis vismaz sanāktu aritmija toties Ardi var sadzirdēt dzirdi? tur Ardis ar trompeti nāk

ko gan Arnis bez tevis darīs lai gan meesi viņa sapnis bez tevis viņš grīdu laizīs bez tevis viņa rētas nedzīs bet tavam radio bez Arņa zudīs skaņa

Ligita ir tas pats kas Gita bet drusku vairāk katru dienu kleita, frizūra nagulaka prieka ir gana bez heita

Domīgs šodiem Anatols, nesaista vairs basketbols, netīk sekss un rokenrols, jāpasūkā validols.

ja universs ir perverss tad kur lai paliek Ingus nav pat skaidrs ar vienu s vai diviem kur lai paliek viņš ja universs ir perverss bet Ingus ir tik tīrs kā taurenis vai papīrs

Ainārs norāvās aizrāvās atrāvās nobijās sarāvās pamodās brīvs

Saiva ir vasara dzeltenas gundegas kā mazas saules veidotas no plastmasas viņas asaras neviens nekad neredz saule izžāvē ātri tās – vasara

Kamēr lija viņa nebija redzama sēdēja istabā un atkal kaut ko monotoni ārdīja veco džemperi un attiecības izārdīja un pēc tam ārdījās tipiska Vilija

Justīne ir balodis riebīgais dirslis vienmēr izbadējies skatās pa logu viņa ir baltais atlido kad atkal kāds mirst un pati neaizmirst iedot balodim maizi

bezmiega naktī Arturu glābj ripas es pa gultu vārtos Arturs savos sapņos atkal stāv vārtos bet es kā suns viņam pienesu ripas

Televīzijas diktors Viktors labu dikciju un zemu balsi jauc tantēm galvu runādams 'prikolus' tomēr pārāk bieži viņš uzvelk triko un iet uz transvestītu disko

Kad esmu ar Līgu Problēmas zūd Kā balti dūmi debesīs Kā knapa alga pēdējā nedēļā Kā asaras vasaras saulē Tik sirdspuksti riskē Pārvērsties sirdsklauvēs Jo gadu jau daudz Kopš esmu ar Līgu Dzīve tik rozā, lillā Tik zaļa ar Līgu