Zilga

Zilga skatās un redz to kas ir
kāpnēs plaisa ir līnija
grafikas vīzija dzīves ğeometrija
sludinājumā šķībā redz dadaisma atsauci
krūzē kintsugi elpu ziedos popārta drosmi 
ik vakaru klausās ledusskapja troksnī
kā eksperimentālās mūzikas koncertu
aiz loga laterna raustās kā instalācija
kaķa soļos - performance un improvizācija
lēnā miglā aiz loga - minimālisms klusumā
un naktī kad pēdējais skatiens krīt uz krēsla
Zilga domā dzīve ir kadrs
es tikai punkts trajektorijā